Mana dziesma
Ir kāda dziesma. Kura man liek lidot, bet pec brīža iemet ellē. Klausoties tās saņas, šķiet, ka sirds apmetīs kūleni - tik šķīsta, skaista un patiesa...Tik reāla, ka baidos pat kādam to rādīt...Tik ļoti mana, ka kauns no citiem. Un tik ļoti, ļoti sāpīga, kā manas dvēseles dziļākā daļa. Ja man būtu jāizvēlas veids, kā vēlētos nomirt, tad tikai ar skanot šai dziesmai... Un lai kā vēlētos tikt no vinjas vaļā.../izvairos klausiities/, es nevaru...Laikam sāktu raudāt, ja to pēkšņi izdzirdētu kādā kafeinīcā skanam...Jaa, sāktu raudāt...