08.03.2005.
Tik tālu sevi pazaudēt
Un iekrist nebūtībā...
Bezjūtībā un pieradumā
Var...
Izdarīt kā sāp visvairāk
Un vismazāk just
Tikai lielākā daļa cilvēces...
Nosodīt un izsmiet
Un jūtas ar savu varu izdzēst
Tik ugunskura pelnus atstāt
Un visu, kas dzīvē ir skaists..

Es pasmaidīju pasaulei
Un tā smaidīja man pretī
Kā bērns
Tik nevainīgs un skaists
Bez grēka un iekāres
Tik ļoti, ļoti daudz,
Ka man palika pāri...