Vaj man dieniņ!!!
Ja tas nebūtu noticis ar mani, tad nekad neticētu, ka tā var gadīties ar mani..
Nāku mājās no darba, kāpņu telpā uz palodzes pustumsā redzu, ka mētājas kaut kas melns..Paeju jau garām, kāpju augstāk, un tikai tad pamanu, ka apkārt tam melnajam izbārstīti papīri..Jocīgi, nodomāju...Parasti tur mētājas tikai avīzes..Un tad pamanu mašīnas atslēgas...Nu jopcik! Nu diez vai kād Rīgā vispār mētātu atslēgas pa kāpņu telpas palodzēm..Pieeju tuvāk - un tur tamponi, pase, līgums un santīmi..
Pirmajā mirklī nespēju neko vairāk kā truli blenzt uz visu..tad saprotu, ka kāds droši vien ir ārprātā nelaimīgs..vācu visu kopā un cenšos iestūķēt atpakaļ somiņā..pie reizes baiļojoties, vai tik kāds pēkšņi neizdomās pastaigāt pa trepēm..un pēc kā gan tas jums izskatītos???? es padomātu, ka tā tur ir zagle nevis kkas cits..
Mājās sāku domāt no kura gala tagad sākt apzvanīšanu..Tikai tad konstatēju, ka līgums ir ar LMT.Piezvanu uz doto numuru..atbild vīrietis..Prasu Irinu..sāku justies kā muļķe..beigās vīrietis zvana man un nosauc pilnīgi jaunu tel.
Izrādījās, ka apzagtai bija kkāda saistība manas mājas 1.stāvā esošo veikalu. Aizkāpu lejā- tur pārdevējas mani sagaidīja kā Mesiju. Pēc īsa brīža ieradās arī pati Irina..
Ja jūs redzētu tās acis..Viņa pat parunāt nespēja...ar drebošām rokām sataustījusi pasi un atslēgas gandrīz sāka raudāt..Visi smaidīja..
Ehh...Kāds patiesi šovakar neraudās..:)