Jēdzieni nav mērāmi :)
Emocionālā inteliģence reizēm tiek uzskatīta kā spēja iejusties cita cilvēka ādā, bet tas ir pārāk šaurs skatījums. Tas, kas mani pēdējā laikā saista pie šī jēdziena ir spēja adekvāti paust savas emocijas.
Psih.dok. Daniels Goulmens (kas ir viens no EQ teorijas autoriem) uzskata, ka panākumu sasniegšanai intelektuālās spējas (IQ) nodrošina tikai 20%, pārējie 80% ir atkarīgi no cilvēka EQ. Viņš to skaidro kā
- savu emociju apzināšanos (piemēram, spēt noteikt, kurā brīdī esmu dusmīgs, saviļņots, izbijies, noraizējies utt.)
- emociju apvaldīšanu (piemēram, spēt apvaldīt dusmas, neadekvātas emociju izpausmes)
- pašmotivāciju
- svešu emociju atpazīšanu (pie., prast atpazīt citu cilvēku agresiju, prieku utt.)
- savstarpēju attiecību uzturēšanu (autors uzskata, ka nevar apgalvot, ka cilvēks ir emocionāli inteliģents, ja viņš nespēj veidot atbilstošas savstarpējās attiecības)

EQ nav ģenētiski nosacīta un to attīstīt vienas dienas vai mēneša laikā nevar - pie tā jāstrādā visu mūžu, jo tās pamatā ir emociju, rakstura īpašību un morālo tieksmju savstarpēja saistība.
Manuprāt, ar EQ apveltīts cilvēks jūtas laimīgāks, vienkāršāks & tai pat laikā pamatīgāks ikdienas izvēlēs, spēj nošķirt nebūtisko no būtiskā, kā arī daudz mierīgāks un nosvērtāks, pārliecināts. Prasme nedusmoties un nevainot citiem savu pieļauto kļūdu iespaidā, rada dzīvi harmonisku utt un utt - jo vairāk par to domāju, jo vairāk saprotu, cik tas ir svarīgs jēdziens man.
Nu, ceru, ka mazliet apskaidroju par EQ :)