Pusdienoju Gan Bei ar diviem labiem draugiem..abi pēc tam savāca mantiņas un aizbrauca uz lidostu. Dzīvo citur, klājoties labāk..un ak vai..bij tāda sajūta, kā vēl pavasarī, kad visi kopā pļāpu sitām un skaisti dzīvojām..TIK ļoti, ļoti labi. Bet nē, es nenožēloju, ka neesmu tur. Vēl šeit ir mans laiks un vieta. Vēl ir. Un to es jūtu. Bet sajutos brīnišķīgi, jo satikt viņus ir bauda dvēselei...Un turklāt vēl abus kopā...Ehh, skaistā dzīve...:)))
Un vēl briesmīgi saēdos asus ēdienus, vēl tagad lūpas svilst un kuņģis brīnās...Dzert ūdeni laikam nebūtu laba doma. Ko iesākt, lai dzirnaviņas sāk griezties nevis truli abstulbušas no čilli klusē????