Mēs kopā esam izdzēruši desmitiem litru alkohola pie šī galda vai citiem galdiem, tie ir bijuši vienkārši vai izsmalcināti dzērieni, kopā ar draugiem, reizēm mums vien iededzot divas sveces. Tas bija atelpas brīdis, iespēja runāt par svarīgām lietām kā par niekiem, no kuriem veidojas dzīves ikdiena. Tu dažkārt esi sniedzis roku pāri galdautam, lai šaņemtu manu roku; reizēm tu noliecies, lai noglāstītu man vaigu, un es biju tev visas - Līga, Ieva, Anna, Marija. Šovakar bārā mēs abi bijām kā svešinieki, bet abi izlikāmies to nezinām, vienkāršākie vārdi skanēja neīsti, kustības un smaidi likās kā sakropļoti. Esmu nomaldījusies, nesaprotot vai tas ir labāk vai ļaunāk.