Naktīs, kad guļu, tad bieži pamostos pirms nozvanījis modinātāja, es apsēžos uz gultas malas, nedaudz bailīgi nolaižu uz aukstās grīdas kailās pēdas, daļa istabas ir gaiša, jo ielas lustra spīd tieši logā, izlaužot ceļu caur caurspīdīgajiem sarkanajiem aizkaru.
Un tā es sēžu, pārmaiņus veroties logā, tad atkal tumsā, kamēr neatskan rīts.