Es rakstuu skaidri, jo katru vārdu pārrakstu trīs reizes.
Jau kādu brītiņu atpakaļ esmu atgriezos no jūriņas, tur satiku vecos ballīšu draugus, bija interesanti, kaut tik vājprātīgi grūti bija pateikt nē visām izklaidēm un aizraidīt viņus prom, sakot, ka drusku gribu palikt viena, rīt ar viņiem paballēšos. Pēcāk atgriezusies no jūriņas, iegāju dārzā un atgūlos zālē, debesis apmākušas, zāle jau norasojusi, bet tas nolāpītais balzāms tik viegli gāja iekšā. Tagad sēžu istabā, atrāvusi logu līdz galam vaļā, smēķēju, un tik ļoti baidos griezt skaļi mūziku, jo aiz loga, taču ir tāds miers, klusums, smaršo pēc kokiem un, ja ieklausās var sadzirdēt jūru. Nosmēķēšu cigaretu un sākšu skatīties visādas labas filmas un animācijas. Šodien esmu nonākusi tikai pie viena secinājuma - man nepatīk dzert vienai, bet es to daru. Man atkal vajag pašai savu eņģeli, jo ir lietas bez kurām vairs nevar, jo savādāk brīžiem nekas vairs nav nekā vērts.
Šonakt tikai jāsagaida vīrietis, kas jau ir ceļā pie manis un jāpiebeidz pēdējie trīs šampanieši.