Šodien pīpoju savā Ķengaragā, domās kā pantiņu pārskaitu savu iegribu sarakstu un serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieku vārdus, kad pie apvāršņa parādās jauna urlu dāma ar dzērājkungu, dāma sirsnīgi triec kāju pret kunga vārīgajām vietām un mežonīgi lamājas, kungs dāmu it kā, akli gramstot, vēlas saķert un nomierināt.
Fūbļe, traumatiski.