šodien pat tīri normāla 7diena, piecēlos ap pus12, apsēdos uz 2.stāva palodzes un aizsmēķēju dienas sākumu, ļoti nopriecājos par svaigi nopļautās zāles smaršu, māte pacentusies.
Jau otro stundu kāds izmisīgi cenšas kādu šajā mājā izmitināto sazvanīt, varbūt noticis kaut kas lielākā vai mazākā mērā graujošs un kāds vēlas par to mūs informēt, bet šie telefona kliedzieni tiek ignorēti, jo māsa blakus istabā ir pārāk aizņemta ar ZPD rakstīšanu, bet es ar viņas referāta noslīpēšanu, vēl pietam telefons atrodas pirmajā stāvā, būtu jāskrien pa kāpnēm lejā, bet nezin kas var notikt - var paklupt un skaisti salauzt sprandu, izsist vai nolauzt kādu zobu[protams, neviens neticēs, ka tas notici, neesot alkohola reibumā], mēs attaisnosimies pašas sev ar bailēm par savu drošību, esmu biodegvielas piekritēja.