Garastāvoklis:	sick
Mūzika:	Air - The Virgin Suicides - Suicide Underground

She's only a one fucking girl.
-„Ja rīt atkal būs pavasaris, tad es viņu negribu!”, viņa nospurdza atkal paslīdot uz maigi skrāpētā stikla zem mūsu kājām.

Mums bija aizliegts satikties, jo viņa bija slima. Vairāku gadu gaitā bija izrādījies neiespējami ievērot aizliegumu visā pilnībā. Zināt ir labi, bet ja zini par daudz atkal slikti. Viņa zināja par mums abiem.

Arī es biju slims.
Mēs bijām tikai daudzu mazu cilvēku pasīvas pretošanās rezultāts. Sākumā to nevarēja saprast. Jo tas bija visnozīmīgākais. Pēc tam kļuva skaidrs, ka šī atšķirtība ietilpst plašākā plānā. Un tad es sapratu.

Viņa atkal baidījās. Tad mēs pagriezāmies pret bailēm ar sauju maiga sniega sejā. Viņa nemēģināja izlikties, ka nekas nebūtu noticis. Tiklīdz tas bija noticis iestājās īsa pauze, un, lai gan tieši te slēpās īstā baiļu atslēga, tā bija tik īsa, ka to neviens cits neievēroja, es teicu, un vairāk par to nerunāsim.

-„Pavisam otrādi”, viņa iebilda, ”Tieši par to mēs runāsim.”

-„Galvenais jau nebija sitiens”, es nošņācu ēdot sniegu no viņas lūpām.

...Bet gan tas, kas notika ap to visu, īsi pirms un īsi pēc. Kas parasti nav redzams, vismaz ar neapbruņotu aci ne. Jo tas bija viens mirklis. Un tomēr tas ilga vēl labu laiku pēc tam.

Šīs iedarbības notikuma aprakstīšanai viņa ierosināja vārdu „pazemošana”, kuru es akceptēju. Tātad tomēr viņa bija sapratusi, kaut viņa ir, VIŅA IR TIKAI meitene!

- - -

Bija aizliegts uzturēties citur kā tikai pagalmā, kad bija noskanējis zvans, vienīgais izņēmums bija bibliotēka.
Tagad tā bija tukša, ja neskaita viņu un mani.
Viņa sēdēja ilgi un mēģināja saņemties, lai kaut ko pateiktu.

Viņas skatiens vērās manī ar izteiksmi –pastāsti man-.
Es atbildēju noliedzoši.
Bet mēs jau bijām šeit tikai tāpēc, lai es varētu viņai kaut ko pastāstīt.
Ir pilnīgi skaidrs, ka es ļoti riskēju, atzīdams, ka esmu tik ļoti slims.