Bļē, tikko pamodos, vakar dodoties satikt dāmas, kas man jāsavervē, lai aizvestu pie māsas uz svinībām es koncentrējos un nostādiju sevi iekšēji pret alkoholu, tjip domāju, ka nu nevaig, nevaig atkal piepisties. Bet patiesībā... biju jau pilnīgi piepisusies vakar no rīta, jo nakts bija gara un neesmu vēl iegādājusies ārsta izrakstītās miega zāles. Sēžot vilcienā ar kokčika pudeli starp kājām, tikai tad apzinies un patiesi redzi, cik ātri man skrien garām pasaule, bet es nepiedalos, man vienmēr negatīvas emocijas izraisijušas stulbas spēles. don't worry, I got you! they're just playing.
Vēl es nezinu, ko ar sevi iesākt. Smejos par sevi. Un uztraucos par savu kārtējo izmisuma pilno rītu. Nav miera, ja raudāt vēl spētu, tad raudātu arī. Hahahahahaha! Dura.