Es vakarnakt sapņoju, ka mēs esam aizceļojuši uz kaut kādu vietu, ejam pastaigāties un mūs neielaiž apskatīt dirižabli, jo tur drīkst ieiet tikai parastie(?) cilvēki, mums jāejot tālāk, tad Tu kaut kur pazūdi un es Tevi meklēju, Tu atrodies un esi kreņķīgs un bēdīgs un neskaties man acīs, jo neesi dabūjis tās koncerta biļetes, kuras es gribēju, tad mēs pusdienojam/dzeram tumšā, piesmēķētā dzīvoklī, kur ir Tavi draugi, man tur ļoti nepatīk un ir bail, ka Tu varētu kaut kur aiziet. Tad mēs ejam 'dzīvot tālāk'(tieši tā tas saucās) un ir ļoti slidens ceļš, Tu man iedod roku, tad es pamodos.