Braucot vilcienā, vispār esot sabiedrībā, slepus skatos uz cilvēkiem un domāju par visu mūsu atšķirīgajām pieredzēm — tādām, kas apšauba to, ko esmu domājusi, ka domāju, jūtu vai kam ticu. Es viņus vēroju un man nekad nav kauns par to kā desakralizēju un postu augstākas vai labākas vērtības.
Kaut gan es zinu veiksmes vērtību un izjūtu toleranci pret citu izdarītajām izvēlēm.