es samērā bieži smejos miegā, bet ne klusi, gandrīz kā nomodā esot. tad pamostos un turpinu smieties. visforšākais, ka tas, kas sapnī šķitis nenormāli smieklīgi, pamostoties, ja vien atceras, šķiet pilnīgi neloģisks un nesmieklīgs. parasti man sapnī draugi izstāsta jokus, kas it kā ir arprātīgi smieklīgi, kaut arī absurdi:D tagad, diemžēl, vairs nevienu neatceros, vajadzēs sākt pierakstīt.