Šodien atkal īpaši spēcīgi izjutu savu iekšējo naidu pret cilvēkiem kā tādiem. Es sastingstu, šķiet, ka viss mans ķermenis kļūst paralizēts, brutāli apņemts/sagrābts šīs drausmīgās netīrās sajūtas un iekšas no nelabuma plēšas uz pusēm. Visi gaišie prieki par neredzētiem brīnumiem mani acumirklī atstāj un tai vietā iestājas melns, sirdi stindzinošs izmisums.

Un visam par nelaimi - es jūtu kā sāku zaudēt spēju īsti sirsnīgi priecāties.