Kad vandos pa Rīgu parasti nakšņoju Pļavniekos, rīti parasti ir diezgan smagi, lēni, bet trauksmaini. Es citreiz palūdzu māsu atnākt un nomazgāt man muguru, jo man nepietiek spēka.
Viņa šļakstās un runā par ikdienišķiem sīkumiem, urd par manis piebradāto koridori vai neizmazgāto glāzi.
Es nekad to nevaru pateikt, bet tad es jūtu kā viņu mīlu.