Naktīs šajā istabā uztrūkstos un klausos, kā viņa miegā vaid un griež zobus, zinu, ka man vajadzētu viņu pažēlot. Ja es saņemtu viņas roku, iespējams, viņa nomierinātos, bet es to nespēju, jo viņas bezapziņas ciešanas manī modina nepatiku, it kā tās nebūtu manis pašas ciešanas. Riebums neļauj man gulēt, tas pārņem tieši tad, kad ārā kļūst gaišāks.

Bļeģ.