mizantropei наплевать ([info]ledene_) rakstīja,
@ 2007-01-18 23:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
"aicinājums"
Viņa redzēja nākotni. Un vakarnakt bija manā sapnī.

Mēs sēdējām uz bumbu sagrauta teātra jumta un klusējām kā divi sapņu tēli.

Pa rietošās saules staru paklāja noklāto ielu skrēja mazs zēns. Viņš paskatījās uz mums. Viņam varēja būt pieci vai seši gadi.

"Lūdzu, nogalini viņu!" es dzirdēju klusu lūgsnu sev līdzās.

"Es neprotu."

"Bet kādam tas ir jāizdara. Es gribu, lai viņam pēc nāves veicas."

Un vēl viņa teica: "Visi bērni nokļūst debesīs. Pieaugušie nē."


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?