9.5.15 20:16
Stefanam jauns maratona rekords 3:50.
8.5.15 08:04
Darbs joprojām patīk :))
* Ļoti atbrīvota, cilvēcīga atmosfēra. Nekādu varas spēlīšu! Jūtos kā no cietuma izbēgusi.
* man gan liekas ka sapulces ir nedaudz par daudz, biežu, ilgu.
Personīgais eksperiments ir fāzē, kad rodas jau pieradums ignorēt šo un to, bet ir radusies jauna problēma - vēdera pūšanās. Neizprotu vēl iemeslu.
Vakar S izdomāja filmu skatīties. Par plastmasas atkarību, kas ietvēra tās zvejošanu ārā no okeāna. Labi, ka biju nogurusi, savādāk nebūtu varējusi visu nakti gulēt.
5.5.15 20:24
Darba virtuvē sanāca saruna par bērnu dārziem. Uzdrošinājos kaut ko piebilst.
Kolēģis1: Tev ir bērni?
es: jā, trīs.
K2: cik? !
es: trīs
K1: Tu neizskaties tā, ka Tev varētu būt trīs bērni! Cik Tev gadu?
es: 35
K1: neizskatās
K2: bērni uztur ilgi jaunu. Vienīgais izskaidrojums.
Manam iekšējam es protams šī saruna kā ūdens izkaltušai puķei. Pašam visas ķibeles ikdienas acu priekšā un tad liekas ka visi citi arī tās redz.
4.5.15 22:18
+23 un pēkšņi tā smaržo, tā smaržo... ceriņi zied!
Pirmā darba diena bija tīri forša.
QA tīmā no 5 darbiniekiem trīs Kristīnes :)
28.4.15 07:52
Aizgulējāmies...
Modinātājs S komandējumā.
Lietus un pelēkās debesis izslēdza iekšējos pulksteņus mums visiem pārējiem.
Labi, ka ik rītu meitenes nāk pakaļ Līnai, lai ietu uz skolu.
Annai šodien 2 galdnieka mērīšanās. Es savukārt obligāti gribu kaut ko ar matiem izdarīt. Gribēju aiziet pie citas frizieres, zvanīju pieteikties, bet man atbildēja, ka nākošais iespējamais pieraksts ir tikai jūnijā. Tas ir vēl trakāk kā pie ginekoloģes!
27.4.15 10:24 - Skolotāja
Gadu gaitā es esmu te pasūdzējusies par Makša klases audzinātāju.
Tagad tas viss ir tik tālu, ka daži vecāki nevēlas viņai dāvināt atvadu dāvanu. Uzvirmo sarunas un ir doma oficijāli iesniegt kaut kādu depešu. Ne jau par atcelšanu, bet rakstiski formulēt neapmierinātību.
Es tā īsti nezinu, ko lai dara.
No vienas puses, mana būtība ir rīkoties. Es jau toreiz otrajā klasē gribēju iet direktorei sūdzēties. Bet S mani atsēdināja.
Cepos, cepos, bet vienā brīdī pateicu pati sev - galvenais, ka viņa nepataisa manu bērnu muļķāku, pārējo mēs paši pievilksim.
Realitātē, Maksis no zinātkāra bērniņa palicis par.. es nezinu kā to nosaukt. Viņš bieži saka, ka kaut ko nesaprot. Kad sākam runāt, tad izrādās, ka visu saprot gan. Iespējams tur ir vainīga tā izslavētā skolotājas aplinkus vāvuļošana.
No otras puses, S ir taisnība. Tad jau drīzāk toreiz vajadzēja rīkoties. Tagad visi bērni savas ģimnāziju vietas ir dabūjuši, visi drošībā, ka nevarēs ar atzīmi ieriebt, tad beidzot vecāki pulcējas un izsaka kritiku.
Bet tad es palīdzu Maksim mācīties dabasmācību pārbaudes darbam un tur tie dati nu ļoooooti vispārīgi saraksīti. Piemēram, pie derīgajiem izrakteņiem minēts zelts un urāns, bet kālijs nemaz. Kālija ieguves firmas ķibeles regulāri izskan radio ziņām, bet zelts ir vienā upē minimāli, ko tikai hobijmeklētāji skalo, bet urānu ieguva tikai padomju laikos. Tātad, no kāda viedokļa bērniem ir jāmācās par derīgajiem izrakteņiem? Ja pēc idejas, ka kaut kāds kripsītis atrodas tajā zemē, tad jau pusi Mendeļējeva tabulas būtu jāskandina. Ja pēc nopelnītajiem eiro, tad kāpēc Kālijs vispār nav pieminēts? Tāpat ar upēm un pilīm. Ko dod iekalt nosaukumus, ja nezin kur tas atrodas? Un un un...
Vai skolotāja primārais uzdevums nav veidot izpratni? Vai es par daudz iedomājos? Kāpēc Līnas klases audzinātāja var? Tas trakums, ka Annai pēc 4 gadiem arī tiks Makša skolotāja. Vai nu viņas pāriniece, kas aŗī ir tanta pirmspensijas vecumā.
27.4.15 10:00 - Melnās kastes princips jeb nezinātnisks eksperiments pašai ar savu ķermeni
Iedvesmojoties no dažādiem stāstiem un turpinot savu ķermeņa-atmošanās procesu apsvēru atteikties no kādiem produktiem.
uz starta līnijas: cukurs, piens, milti.
Milti. Reti ēdu maizi, bet daudz visādu kūku, kuras pašai man ļoti patīk cept. Atteikšanās pakāpes grūtums - super duper grūti.
Cukurs. Es cenšos ierobežot savu cukura patēriņu, bet tas paliek vien ideju līmenī. Es pat nejūtos vainīga, ka tik daudz cukura lietoju, labsajūta ir pirmajā vietā! Atteikšanās pakāpes grūtums - super duper grūti.
Piens. Pienu es tīru nedzeru, bet lietoju pie tējas vai musli. Jogurtus neēdu, Biezpiens te nekāds sakarīgais nav. Šad un tad paniekojos ar kādu sieru - cuper cieto vai mīksto. Toties es ļoti daudz lietoju sviestu - cepšanai (visu, kur obligāti nevajag eļļu) un mērcēm. Atteikšanās pakāpes grūtums - drusku grūti dēļ cepšanas un mērcēm, bet būtībā paveicami, jo reiz jau to esmu darījusi (Maksis kā bēbītis nepanesa piena produktus).
Tad nu mēģinu atteikties no piena produktiem. Jau otro dienu. Vakar gan bija biezā holandēze mērce ar daudz sviesta pie sparģeļiem.
Sestdien brokastīs drusku apmulsu. Es pēkšņi nezināju vairs ko ēst. Manējie vienmēr ēd maizi ar nutellu. Es vienīgā ar desu vai sieru vai vienkārši tikai ar sviestu. Musli ar pienu arī neder. Uz mirkli palika skumji. Būtībā vajadzētu visai ģimenei pārlikt ēdienkarti, bet ja es tā darīšu, tad būs mega pretestība. izdomāju, ka tā kā es tāpat vienmēr iepērkos, sākšu pirkt šo to citu.
Šorīt brokastīs skumjas izpalika - ēdu medusmaizi :)
P.S. vakar sāka līt lietus un lija visu nakti. Šorīt viss ir ZAĻŠ!
upd.: Es neko nepopularizēju, nepārstāvu nevienu uztura vai diētas novirzienu, es tikai meklēju atbildes uz saviem jautājumiem. Melnās kastes princips.
24.4.15 10:14
Vakar S:
- mums ir divi jauki bērni un tagad mums ir Anna, kas nodrošinās mūsu vecumdienas.
Ar domu, ka viņai ir tādas caursišanas spējas, ka viņa gāzīs podus.
Vēl viņš mēdz teikt, ka viņai ir mana pieeja.
Nezinu... Man jau liekas ka viņa ir normāls divgadnieks. Visvairāk man patīk Aņņa humora izjūta.
24.4.15 10:06
Starp citu šodien ir skaista diena! Iespējams tāpēc ka vakar vakarā uznāca lielais raudājiens un lai izbeigtu ņaudēt, Stefans uzjauca man kokču. Citus alko uzbudina, bet mani nomierina. Protams arī vakar nomierināja.
Divi secinājumi gan ir:
# Ballantines nav mans dzēriens
# gribu atrast bārmeni, kas jauc tādu asiņaino mēriju kā man patīk.
Attiecībā uz otro - S varētu beigt lauzties un kļūt par manu bārmeni :)
24.4.15 07:53
Otrdien bija dievišķīgs laiks! +25 grādi! Visu dienu pa āru dzīvojāmies. Trešdien savukārt bija auksti un nomācies. Ļoti sāpēja galva un vilka pie zemes. Par spīti visam grozījos 2h pa skolas pagalmu un fotogrāfēju kā spēļu akmeni ved un stāda. Vakar no rīta atkal bija auksts. Es pat piefiksēja cik īsti auksti +3!!! Vēlāk gan uzsila līdz kādiem +17, bet vienalga nospiedoši. Turklāt līdz ar ārsta apmeklējumu diena burtiski pazuda! Tikko bija rīts un nākošreiz kad ieskatos plkstenī ir jau divi pēcpusdienā! Tomēr galīgi pa tukšo, tāpēc fiksi aizbraucu uz dārzniecību un iepirkos izdomātajam balkona zemeņu tornim nepieciešamo. Pašai gan jāatzīst ka lai cik smuks nebūtu, izskatās ka atrodas nevietā.
21.4.15 17:07
Krāmēju ziemas jakas kastē, lai liktu vasaras miegā. Iztīru kabatas no papīriem. Vienā atradu 40 eiro. Turklāt tā bija mana kabata! Sajūta it kā loterijā vinnēta :)
21.4.15 07:46
Šorīt piedzīvoju sava mūža lielākās izbailes.
Es pati apgāzu savu pilno tējas krūzi, karstais saturs pār galdu pārskrēja pāri un uzlija Annai un drusku arī Līnai virsū.
Raudošu mazo iemetu aukstā dušā. Tad trīcošām rokām vilku nost drēbītes. Bija apsārtis, bet nekas vairāk. Atcerējos, ka tēju aplēju pirms kādām 10 min, tā kā galīgi karsta vairs nevarēja būt. Mazais tagad šeptējas kā parasti. Liekas ka būsim tikuši cauri ar izbailēm.
20.4.15 07:57
Vakar ar Annu vērojam Maksi, kurš lielā ātrumā uzrāpjas pa 4m sienu, bet lejā "kāpj" ar rokām karājoties trepēs.
K: iepazīsties - Tavs brālis - mērkaķis!
A: ņau ņau
***
Līna nesekmīgi mēģina uzrāpties pa sienu. Atkal un atkal krīt lejā, bet spītīgi turpina. Pēc kāda 20 mēģinājuma, kad sāk parādīties arī asaras, saku, lai met mieru.
L nikni: nē, ja Maksis var, tad man arī jāvar!!
P.S. ar asiņainu celi viņa beigās 3 reizes pievārēja to sienu.
***
Pavadu Līnu uz viesnīcas wc. Līna taisās sperties iekšā pie džekiem.
K: stop! Kur Tu ej?! Tev jāiet, kur kleitiņa uzzīmēta!
L: bet kāpēc? Meitenes taču arī velk bikses!
***
Mums bija kolosāls izbraukums. Neplānots un visu dienu gan man, gan S bija labs garastāvoklis. Bija auksti, bet spīdēja saule un piesaulītē pat novilkām jakas. Devāmies izbraukumā ar kuģīti. Daudz joku. Vakardiena kā mirdzoša pērlīte atmiņu krellēs.
17.4.15 09:51
nedadudz bēdīgāka nots - laikam nebūs mums vairs dārzs.
opis joprojām nav nokārtojis mantojuma lietas un tad kad mēģinu runāt ar viņu par kopšanu, tad visu laiku kaut kādas višī vašī atbildes. nekā konkrēta. viņš tik aizņemts, tik aizņemts, bet ar ko?
vēl vesela kaudze detaļu, kas mani personīgi satrauc un izraisa nepatiku.
man liekas pārāk absurdi 65 gadus vecam vīrietim stāstīt, ka zāle ir jāpļauj ik 2-3 nedēļas un tas ir absolūtais minimums, kas dārzā jādara.
vienkāršāk ir uzlikt mīksto.
tik kāpēc skumjas mani māc, kad iedomājos par dārzu?
17.4.15 09:21
Vakar skrēju omīšu riksītī - lēni lēnītiņām. Kopā ar Līnu pusstundā pievārējām 5, 1 km. Puikas 6, 9km. Pēc skrējiena jutos kolosāli - nenomocījusies, bet ar sajūtu, ka pelmenis ir pakustējies. Vakarā kā vienmēr pēc kustēšanās uznāca rijamais. Centos apmānīt ar biezpienu un gurķi. Sanāca! Bet šorīt pamodos izžuvusi un viegli pietūkušiem pirkstiem. Nedaudz velk gūžu muskuļus. Labprāt rīt skrietu atkal!
15.4.15 12:06
superīgi darbīga diena!
tagad varētu aiziet uz dārzu un apgriezt zemenes.
vai labāk vispirms kaut ko apēst...
15.4.15 09:27
rīt ir pāru skrējiens. jūsu padevīgais pelmenis atkal ies mocīties.
mēģinu Līnu sagatavot zaudējumam.
K: pelīt, mēs noteikti būsim pēdējās
L: nē, nebūsim!
K: mīļumiņ, būsim gan...
L: nē! es skriešu divus apļus, Tu vienu - mēs nebūsim pēdējās.
14.4.15 15:54
C&A atradās smukas tuklo meiteņu bikses. Kreklus paņēmu no pukiem domātājiem. Viņiem vienmēr platāki. Un puiku nodaļā atradās arī smuka kopīgā pidžama. Tas gan jau Ernstingā.
Tagad jāsāk domāt ko darīt ar mazajām drēbītēm.
14.4.15 12:50
kaut kāds trakums - mazajam bērnam nav vairs ko vilkt mugurā - viss apspīlēts!
tas trakākais, ka nav tā īsti kur nopirkt jaunu. Maksis un Līna valkā H&M, viņiem tievuļiem dažreiz pat tās drēbes krīt nost. Bet Annai piedurknes un bikšu staras apspīlētas. Nezinu vai viņa notievēs (M ap 1,5g notievēja, pirms tam arī bija resnis), bet pagaidām viņa ir tāda tusne, ka man jāmeklē kur var nopirkt tulko bērniņu drēbes. Vai arī jāmācās šūt, jo tik daudz un tik ātri pieadīt es nevaru.
13.4.15 10:59
nedaudz iespaidu no ceļojuma
* sākumā kaitināja, bet beigās riktīgi izbaudīju izsaucienus "OMG!!! Tu viena brauc ar mašīnu un 3 bērniem?!?!" reizēm šis tika papildināts, ka persona nevar viena ar 1..2 bērniem 100km pa Latviju pabraukt. Diezgan bēdīgi. Vēl bēdīgāk ir tikai tad, ja kāds klāt pasaka, ka nevar ilgāk par 2 dienām pats savus bērnus izturēt... Vienīgais kas šo izteicienu (otrs ir "WOW Tavi bērni runā latviski!")sakarībā mani traucēja, ir tas, ka bērni tos arī dzird. Un man ļoti negribās, ka viņi izdomātu, ka runāt latviski vai doties ceļojumā tikai ar mammu ir kaut kas līdzvērtīgs braucienam uz Mēnesi. Tāpēc pārbraucienos mēs daudz runājām par prioritātēm un lietām, kas citiem ir pašsaprotamas, bet citiem galīgi neiedomājamas.
* satiksme Rīgā ir galīgi psiha. Katrā izbraucienā piedzīvoju vismaz vienu gadījumu, kad spalvas uz muguras saslējās. Piemēram, stāvot krustojumā pie sarkanās gaismas kāds džigits mani apdzina pa labo pusi, braucot pa ietvi!!!1
* rotaļlietu veikalā pārdevēja māceklis-konsultants pajautaja vai Maksim ir tēvs, kad krustmāte mēģināja atrast dzimšanas dienas dāvanu. Iespējams puisis ļoti nepieredzējis vai iedomājās, ka es nepratīšu finieri sazāģēt (es gan paprasītu veikalā uzreiz lai sazāģēt kā vajag), bet nu šis jautajums mani apstulbināja tik ļoti, ka nespēju uzreiz atbildēt.
* bērniem laikam uz visiem laikiem būs iepatikusies Čili pica. Jau atkal mūsu pasūtījums bija jāgaida vairāk kā stundu. Pareizāk sakot - daļa mūsu pasūtījuma, jo mana pica tika atnesta uzreiz. Turklāt pirms pasūtīšanas es pajautāju vai būs ilgi jāgaida vai nē, jo vienā citā vietā mums uzreiz pateica, ka jārēķinās vismaz ar pusstundu. Bet berniem patika, jo gaidot mēs spēlējām spēli, samaksājot saņēmām atlaidi un pašās beigās kā atvainošanos - 3 gardum gardas šokolādes kūkas. M un L pateica, ka nāks vēl. Bet tā ilgā gaidīšana bija par iemeslu, ka S es neatvedu pilnīgi neko no Latvijas. viņš gan neņēma ļaunā.