Šorīt piedzīvoju sava mūža lielākās izbailes.
Es pati apgāzu savu pilno tējas krūzi, karstais saturs pār galdu pārskrēja pāri un uzlija Annai un drusku arī Līnai virsū.

Raudošu mazo iemetu aukstā dušā. Tad trīcošām rokām vilku nost drēbītes. Bija apsārtis, bet nekas vairāk. Atcerējos, ka tēju aplēju pirms kādām 10 min, tā kā galīgi karsta vairs nevarēja būt. Mazais tagad šeptējas kā parasti. Liekas ka būsim tikuši cauri ar izbailēm.