It kā jā, bet nē. Kad man ir tie depresīvi apātiskie periodi, tad tāda plānošana tikai vēl vairāk dzen izmisumā..... jo neidzarīšana ir tikai vēl vairāk mokoša.

Man drīzāk palīdz kaut tāds "ko es varētu šajā brīdi padarīt, kas būtu patīkami" piegājiens. Un nav jau baisi aktīvam tam jābūt, galvenais, ka tajā ir kaut kas patīkams. Un tad nešaustīties par to, ka tas patīkamais ir tāds piezemēts un ne īpašs reizēm.

Apkārtējo uzaicinājumi kaut ko padarīt arī palīdz.

Varbūt tevi kaut kas no šī aizķer...