man diemžēl nav tādas gatavas receptes :(

kad es sāku pirms 12 gadiem, tad bija ļoti, ļoti grūti. Nekas no tā ko es darīju vai teicu nebija pietiekami labs/derīgs.

mans pieņēmums, ka es pati tobrīd nebiju par sevi droša (gan tēmā, gan valstī, gan kolektīvā) un cilvēki reaģēja uz to nevis uz to, ko es teicu/darīju.

pieņēmums balstīts uz to, ka viss mainījās diezgan radikāli brīdī, kad es pārstāju gaidīt, kad kāds mani aicinās iekšā, bet spēru vaļā durvis un darīju to, ko uzskatīju par vajadzīgu.