Man nebeidz teikt, ka es tik kruta un tāds nebijis izņēmums, bet tad kad mani jāaizstāv, tad ģēnijs stāv viens un neaizsargāts.

Runājot par aizsargāšanos - man ir jauna vīzija. Ne vairs padomju visuvarošā sieviete vai sauklis "slīcēju glābiņš ir pašu slīcēju rokās!", bet gan Harijs Poters un scēna ar mirstošo Sīriusu Bleku pie ezera. Tur vismaz ir mirdzošs briedis un kaut kāda maģija.

Es tagad plosos un ārdos, bet es rīt celšos un iešu atkal. Esmu ieprogrammēta nepadoties un mēģināt un mēģināt atkal. Tikai tas prasa nenormālu spēku. To laikam mani fani nepamana.