Ak, šīs dāmu histērijas...
Es vakar gandrīz trieku ķēru, kad mana sešgadniece sataisīja scēnu. Mazais brālis viņu neklausīja un iesēdās peļķē. Viņa ņēmās viņu klapēt, atspārdīt un sita pa seju un kliedza tā, ka nezin kas noticis.
Pacietības nemaz nav. Kā kas nesanāk, tā taurē - puņķi un asaras pa gaisu... :/
Es gandrīz viņu pašu atspārdīju.
Jāsāk laikam ar to, ka es dzeršu nervu tējas, tad mācīšu meitai pacietību.