es bieži iedomājos par Čārlija Čaplina filmām.
man liekas, ka ar Annu mēs tādā dzīvojam. viņa vienmēr ir spējusi ļoti skaidri darīt zināmu, ko viņa vēlas. un valodai ar to nav nekāda sakara.
tagad mazais sācis likt kopā divus vārdus, bet tas izklausās pēc teikumiem.
Līna un Maksis nebija nedēļas nogalē mājās. Stefans tāpat.
mums ar Annu divatā nebija garlaicīgi. viņa izdomāja naktīs negulēt un šodien parādījās arī iemesls - saaukstēsanās vai drīzāk kaut kāds vīruss, jo acīs miegi visu laiku uzrodas.
maza karsta rociņa.