vakar man bija jābrauc uz Erfurti. S uzņēmās izņemt Annu, bet M pieteicās pavadīt Līnu uz treniņu (viņa vairs nesaka, ka bail, bet saka, ka gribot pa ceļam ar kādu parunāt).
plkst 16:09 izeju beidzot no pārrunām, iedarbinu mobilo un ar šausmām tur atrodu, ka Līnas trenere atsūtījusi SMS, ka treniņš atcelts. Panikā zvanu S un saku, ka L noteikti stāv pie vārtiem un raud (viņai bail paprasīt citiem. ir bijuši precedenti). S aizmetās uz laivu māju, konstatēja, ka Maximilians izsaukts un aizvietojis saslimušo treneri. tad nu es mierīgi varēju nopirkt M plakātu skolas referātam kā bija sarunāts un vēlāk Līnu ar visu riteni savākt un aizvest mājās.

gan jau Līna kādu dienu saņemsies. man tikai šodien ienāca prātā, ka viņas skolas starts ir bijis daudz mierīgāks kā savulaik Maksim. Puiku vinemēr kādam vajadzēja izņemt no skolas (tas bija tobrīd tāds skolas uzstādījums), bet mēs abi strādājām pilnu slodzi. Līnai savukārt tika jau jaunā direktore, kura tieši skolēnu atvešanu un savākšanu necentās padarīt pastāvīgāku no bērnu puses, turklāt Līnai vienmēr bija pavadonis un es vienmēr biju māju tuvumā, gadījumā, ja kas.

pārrunu dēļ esmu galīgi zaudējusi apetīti. pat tā īsti panašķēties nevaru. vakardienas pārrunas bija ļoti interesantas. pārsteidzoši labi organizēts darbs. es kļuvu ļoti ziņkārīga vai tiešām tas tā izskatās īstenībā, jo liekas, ka tā ir pasaka. tā nevar būt. nu redzēsim. šodien otras runas un pēc tam vēl dzeršu kafiju ar Torstenu. man nezin kāpēc liekas, ka būs dežavu, man liekas, ka viņš teiks vārdus, ko R teica pirms 15 gadiem.