Man ir akrila. Jau ļoti sen. Jo savi ir Ļoti plāni. Gelish laku mēģināju ar baigo cerību, bet laka no maniem gumijnadziņiem bira nost jau otrā dienā. Gela nagi ar kkā neturējās. Taisu arvien īsus, tik, cik citām dabīgie. Un ja kādreiz liekas, ka par biezu, tad tā āri saku meistarei, lai pavīlē plānākus. Meistare gan viena un tā pati jau visus gadus. Esmu ļoti pieradusi, ka varu droši rakāties pa dobēm uz zināt, ka pēc stundas varu būt ar smukām rokām cilvēkos bez kāda stresa.

Man nepatīk gari nagi, nepatīk izteikti mākslīgi, ar visādiem gredzeniem, akmeņiem utt. Un vēl man tāds veclaicīgs priekšstats, ka vīriešiem nav jāzina kā tas smukums rodas. Lai priecājas, ka smuki izskatās. Un viss.