es vakarvakarā pāršķirstīju "Dievs ir tepat" un vienā no pasāžām izlasīju, ka vai nu pasaulei ir jēga vai nav. un turpinājumā - ja pasaulei nav jēgas, tad arī cilvēkam kā indivīdam nav jēgas, jo viņš ir daļa no pasaules. turpretī ja cilvēkam ir jēga/nozīme, tad arī visumam visdrīzāk ir kāda nozīme/jēga un tas nav nejauši radies.

es aptuveni piekrītu šim viedoklim, bet negribu tālāk definēt kāda tieši jēga un nozīme.

un par dzīvības kā tādas vērtību - tas arī ir ļoti filozofisks jautājums. mana dzīvība ir vērtība iespējams tikai maniem bērniem un vīram. visi pārējie iespējams mirkli paskumtu par manu trūkumu, bet vairāk jau tikai pašausminātos, jo tā mēdz darīt. visiem pārējiem tā ir nevērtīga, jo anonīma.