Es ilgi domāju ko un kā tev ierakstīt un kā pareizāk noformulēt ko domāju, bet, būs kā nu būs tajā laikā, kas man pieejams.

Par to, ka ar māsām un brāļiem nevari apspriest, ko viņi domā un ko jūt - man šķiet tik lielas un jaunas sajūtas grūti skaidri formulēt. Pat labās grāmatās un filmās nav tiešā tekstā pateikts "es ciešu, man ir patiešām grūti un slikti", bet lasītājs/skatītājs to var sajust. Tāpat arī vienkāršā sarunā varētu būt, ka tiešā tekstā ir grūti precīzi pateikt. Kādam palīdz radoši/fiziski darbotiem, kādam rakstīt un formulēt, citam izrunāties. Vismaz man par sāpīgām lietām vieglāk ir rakstīt ne runāt, es pat ar otro meitu nevarēju skaļi pateikt "esmu stāvoklī".

Man šķiet mūsdienās (ar to domājot savu apkārtni, ne visas kultūras, es ļoti maz zinu) ir pazuduši un patiešām pietrūkst rituāli. Rituāli dotu drošību. Rituāli ļautu rīkoties situācijā, kas pilnībā izsit no sliedēm. Rituāli ļautu izsērot un izsāpēt bez neērtības vai citāduma sajūtas. Tagad latviski ir nedaudz vairāk info un tas, ka tu raksti noteikti palīdz gan tev, gan droši vien vēl kādam. Es tagad nevaru atrast to, kas man pirms 4 gadiem palīdzēja stiprināt ticību, ka sērot ir normāli, bet tas bija gandrīz šis raksts, tikai nedaudz citā rakursā http://saulriets.lv/test/index1.php?do=tree&id=283