man atkal neiecietība aug augumā.
L-meitenes rīko brokastis un nupatās tika atzīts, ka tas esot jaukākais pasākums ever.

baigi forši, ne? tik ķeza tā, ka pārējās meitenes, izņemot mani un Astru, ir dīkdienes un spēj brokastot 9 dienā līdz pusdienslaikam. rūgtums sakāpa kaklā - likās, ka esmu atradusi savu piederību grupai, bet re, ka nē! un tad man to tik vien gribas, kā attālināties no visa un apmierināties ar ģimeni, sevi un internetu.