analīze
kihelkonna uzraksīja interesantu pukstu.
es priekrītu, ka aizrautīga lasīšana ir bēgšana no realitātes. saskaitot to laiku, ko maza pavadīju grāmatās, noteikti pāri gadi sanāks. bet liela tāpat esmu izaugusi. pat šādas tādas sociālas iemaņas man ir.

lai gan tā pa īstam es māku socializēties tikai ar tiem, kuriem es patīku, jo es esmu tāda unikāla persona, kura nevar nepatikt, vai arī tiem, kuriem es nepatīku un tāpēc mani vnk ignorē. ja saskaros ar cilvēkiem, kuri jūtas manis apdraudēti (jocīgie, es nevienam pāri nedaru, man ticība neļauj!), jo es esmu daudz krutāka(esmu jau arī) un tāpēc uzsāk visādas mahinācijas pret mani - tādā gadījumā vienīgais, ko es spēju ir ieņemt upura lomu. kas ir ļoti, ļoti jocīgi, jo būtībā es esmu kaķšu mārciņa un argumentu meistariene(es gan palēnām zaudēju iemaņas, jo ar vecumu nāk arī atziņa, ka savu patiesību nevajag kuram katram pierādīt - tāpat nesapratīs). bet tikai tik ilgi kāmēr netiek skartas kaut kādas personīgās (manas personīgās) lietas. man liekas absurdi pierādīt taisnību tur, kur viss taču tāpat ir skaidrs.

bet nu nekas. iemācījos es sevi darba intervijās prezentēt un pārdot, iemācīšos arī nolikt pie vietas visādas wannabe.

starp citu pag. ned. kas bija ļoti smaga vienai darba grupai, puikas mani iesauca par borgu ķēniņieni. bija domāts kā apvainojums, ka es baigi stingrā, bet es uztvēru kā komplimentu, jo tēma, ko es aizrādīju bija, ka visiem iesaistītajiem kā minimums vajadzētu zināt kā sauc mūsu produktu (mhm, puse nezināja, pat tad, kad aizrādīju, ka nepareizi, tad nespēja pateikt pareizi). ja to sauc par stingrību, tad es patiešām esmuborgu ķēniņiene.