'eu' skaņa ir latviski. es tā saku - eu tu panāc šurp. :] 'oi' vēsturiski nebija, bet tāpat atnāca, ja ne rakstos, tad runā noteikti.

A bet par to, KĀPĒC vēsturiski iegājies kādus vārdus tā un ne citādi atveidot - tā ir valodas īpašība, ko sauc par arbitraritāti un kuras pamatojums ir tāds, ka reāla pamatojuma nav. Jā, atbrauca viens reiz no Vācijas un teica 'es bij Leipcigā' [piemēram], tāpat kā gadiem ilgi cilvēki teica 'šitais skaistais zieds' un tad sāka teikt 'roze'. Kāpēc? Da ne kāpēc, tā ir un viss.

Lielākoties 'ei' latviešu tekstos tiek atveidots ar 'ei', nevis 'ai' tieši vēsturiski un tradicionāli šādi iegājušos vārdos.