Ir tāda grāmata "Brīnums tirgus laukumā" (autors Jans Vīse), kas man ļoti patīk un ko es ik pa laikam pārlasu.
Brīnumi notiek, brīnumiem ir jātic un es gribu ticēt brīnumiem.

Bet es atsakos ignorēt faktu, ka brīnumu radīšana ir smags darbs un visgrūtākais ir panākt, lai brīnuma vērotāji nesaostu darba sviedru smaku. Tajā pašā laikā reizēm tas traki kaitina, ka brīnumi tiek uzskatīti par pašsaprotamiem un paralēli nagu pulēšanai izdarāmi.
tas tā - no manas kā fejas pieredzes.


Vispār man vakar nebija miera un šorīt vilcienā nebija miera un galabeigās šorīt noliku šefu fakta priekšā - ir kazai piens vai nav? viņš lūdza laiku apdomāties. redzēs kas no tā sanāks. katrā ziņā ir vilnis un es sērfoju. redzēsim tik kurā virzienā.