nu ja, šitādu mirkļu dēļ neceļas roka kliegt, ka tas viss ir pasakas un komercija.
puika tik cītīgi rakstīja vēstuli vecītim (lasīt uz to brīdi vēl lāga nemācēja, bet burtus aptuveni pēc skaņas salika), ar konkretizāciju, kur tiks svinēti zsv, lai vecītis zina piegādāt precīzi. un tad omīte noorganizēja viņam vienīgajam maisu pie durvīm, ar uzrakstītu vārdu un adresi. un bērns tik laimīgs, tik laimīgs. un mēs arī :))