Friends

Boriss, tu esi talmudists/kabalists/gnostiķis ar pretenzijām uz tehnofeodālismā sakņotu globālo totalitārismu (pats to regulāri aģitējis par labu esam), kur tādi kā tu valdīs pār mums, gojvergiem. Tavs naids pret Kristietību ir balstīts tavā etnoreliģijā, kuru tu slēp un izliecies, ka neesi tai piederīgs, tāpat kā visi citi žīdi to ir darījuši 2k gadus. Kristieši ir tavi dabiskie ienaidnieki, jo cilvēki, kas saprot Dieva likumu, nekad neļaus psihopātiskiem bērnu molesteriem, demonu pielūdzējiem un cilvēku upurētājiem pārņemt varu pasaulē, capisci? Pat nežēlīgie Romieši saprata, ka ir nācijas vēl briesmīgākas par viņiem - Carthago delenda est.

Es nekad neesmu bijis liels mākslīgā intelekta pesimists, lai gan arī ne gluži optimists, bet nupat es esmu nonācis tājā emocionālajā vietā, kurā es biju īsi pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai - turoties pie cerības, ka visas zīmes neliecina par to, kas tūlīt notiks. Es gan gribu norādīt, ka šī sajūta nenozīmē to, ka man šķiet, ka tūlīt varētu notikt kaut kas tik pat destruktīvs, es tikai salīdzinu vēlēšanos neticēt pats savai sajūtai.

Bet visi tie argumenti par to, ka AI ir tikai rīks, un ka cilvēce ir izdzīvojusi vairākus tehnoloģiskus lēcienus, diezgan ignorē to, ka spektiķu argumenti neapšauba šos faktus. Skepse galvenokārt nav par pašu tehnoloģiju, bet gan par brīvā tirgus spēju uz pašregulēšanu. Un manuprāt šobrīd varētu būt sākusies daudzu mūsdienu ērtību, kuras mēs uzskatām par pašsaprotamām, degradācija. Un jau atkal, es nesaku, ka tūlīt sabruks pasaule mums apkārt, bet pašsaprotamība un uzticēšanās gan. Tas drīzāk būs kā ar laikapstākļiem pēdējos gados, kad tu vairs nevari būt drošs, vai tavs auto, šķūnītis vai mājas jumts izturēs nākamo laikapstākļu epizodi. Šoreiz gan tas varētu skart tavu lidojumu, darba devēju, vai digitālo pakalpojumu.

Lietas, kas notikušas "nesenā pagātnē", ir notikušas pirms desmit gadiem. Te būtu vieta Īlonam ierasties ar izlietni.

no Vikipēdijas: Fagota priekšteči bijuši pommers un bombarda.

Valsts policija aicina vecākus pievērst uzmanību saviem bērniem un iespējamām pārmaiņām viņu uzvedībā un ikdienā, piemēram, bērna interesēm, apģērbam, draugu lokam, dažādiem priekšmetiem, kas pēkšņi parādās istabā, dažādām nozīmītēm, kā arī tam, kādu saturu bērns patērē viedierīcēs.

TV3: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā patērē nelegālu saturu
LETA: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā ir apmierināta ar savu karjeras attīstību

pateicoties FB kultūrkariem, šodien uzzinu_pēdējais, ka ir vesela rinda vēsturnieku, muzejnieku u.c. !informētu cilvēku!, kas neuzskata, ka Livonija bija kolonizatoru settlement un actually uzskata, ka vācieši mums atnesa "civilizāciju".

Ar Junkuru jau kādu laiku bija tā kā ar radinieku krietnos gados - tu saproti, ka katra ziema, pavasaris un rudens var būt pēdējais. Es viņu atradu pirmajos bēniņos, kuros es iedomājos viņu meklēt. Pirmā reakcija bija atvieglojums, ka šis viss nepārvērtīsies par neziņu, šaubām, sāpēm un vainas sajūtu. Tad šis viss bija no apjausmas jāpārvērš faktā, un sajūtot sastingušo ķermenīti, kas bija ieritinājies siena kaudzē, emocijas nebija ilgi jāgaida. Tas nebija tik brutāli, kā ar pirmo suni, bet es domāju, ka toreiz pie vainas bija fakts, ka es tam piegāju ar zināmu bravūrību. Es pārāk labi par sevi nejustos, ja šoreiz es visā šinī procesā būtu noturējis taisnu seju.

Jāsaka, šis ir bijis diezgan savdabīgs kaķa gandrīz divdesmit gadus ilgs mūžs. Es to zinu no tās vietas, kad viņš tika glābts no cilvēku ļaunuma, kas viņu ir pametuši vasarnīcā, kas visdrīzāk tomēr ir bijusi konkrēto glābēju projekcija, nevis fakts. Tad sekoja mēneši kopā ar citiem glābtiem kaķiem, un tad mēneši jauno māju pagultē, pirmš viņš kļuva gana drosmīgs, lai spētu tuvoties cilvēkam. Vēlāk sekoja stresa pilnas pārmaiņas, kurās viņš iepazina vairākas pagaidu mājas. Tad mēs atklājām viņa īsto mednieka un aizstāvja dabu, taču blaknes tam bija tuvas attiecības ar vetārstiem. Visbeidzot viņš nonāca savās īstajās mājās, kur viņš varēja kilometriem klīst apkārt pa mežu, ziemas skarbākajos salos atrast siltumu, un vasarā atjaunot spēkus un savu cēlo balto kažoku. Lai kāds mežonis viņš arī nebūtu, ap to laiku viņam jau patika cilvēku kompānija, un atšķirībā no brālīšiem, viņš nevairījās no ballītēm. Un, protams, viņa veiksme bija arī tā, ka cilvēku drāmas viņu vairs neskāra, un viņam bija iespēja savas vecumdienas pavadīt savās mājās ar retām vizītēm pilsētā. Viņš savas dzīves laikā paspēja iepazīt arī vairākus cibiņus, kas viņam ir palīdzējuši vienā vai otrā veidā. Domāju, ka kopumā šī bija laba kaķa dzīve. Paldies viņam, un paldies visiem tiem, kas ir bijuši ar viņu ilgāku vai īsāku brīdi.

Nenosodiet skarbi, ja visi vārdi nav uzrakstījušies veiksmīgi. Vienkārši negribējās šo atlikt vai turēt sevī.

Es jums neizstāstīju sapni, ko redzēju pirms pāris dienām, kad iemigu, klausoties radio1, bet vispār man bja jādodas uz radio piedalīties vienā sarunā, citiem vārdiem sakot, es aizmiegu un redzu, ka esmu iesaistījies, pareizāk sakot, vadu kaut kādu kaujinieku grupējumu, kura uzdevums ir ieņemt Latvijas Radio, kaut kur zemapziņā ir nojauta, ka mēs to darām cēlu mērķu vārdā - lai pārbaudītu drošības dienestu reaģēšanas spēju vai pierādītu, ka tie nekam neder, taču mums ir automāti un maskas, mēs ienākam radio telpās, pirmo paņemam apsargu, tad dodamies pa lielajām kāpnēm augšup, mūsu mērķis ir izdzīt no ēkas visus darbiniekus, bet viņi neko nesaprot, neņem mūs pierē, pretojas, un mums ir dažs labs jānogrūž lejā pa pakāpieniem, gribas izšaut griestos kā filmās, es mazliet uztraucos, jo negribu nevienu savainot, bail arī, ka mani pazīs un teiks: "Ā, Dienasgrāmata, tas tu?!", es visu laiku piekārtoju masku, kas nav nekāda maska, bet vienkārši šalle, ko es aptinu ap muti un nosedzu pieri, beigu beigās misija daudzmaz izdodas, mēs visus esam izdzinuši uz ielas, pēdējo izgrūžam apsargu, kurš no ārpuses piekarina durvīm lielu piekaramo atslēgu un ieslēdz mūs, fak, un te mēs saprotam, ka netiksim ārā, kamēr neieradīsies kaut kāda specvienība Alfa vai Omega un nenošaus mūs visus uz līdzenas vietas.

kaķa acs miglājs ( katarakta) (atbilstība militārajam dienestam)

DADDY NEWS

jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas

Tagad, kad es beidzot esmu noskatījies Andor, sāku skatīties Disclaimer. Pirmā sērija šķita diezgan nekāda, bet es nolēmu uzticēties atsauksmēm, un jāsaka, ka atsauksmēm ir taisnība. Varbūt drāma man šķiet mazliet vecmodīga, bet empātija labi ieslēdzas. Manuprāt tā ir laba pazīme, ja tu vari just līdzi pilnīgi unrelatable stāstam. Mazliet neparasts šķiet tas narration, kas pēc situācija pārslēdzas no iekšēja uz ārējo, bet ne sliktā nozīmē, man vienkārši nenāk prātā citi piemēri.

https://tezaurs.lv/palikt:2


8, bļa, nozīmes vārdam. 2 no tām nonāk pilnīgā pretrunā viena ar otru.

Veiksmes visiem, kas mācās šo valodu.

Baidieties krievi mēs jau seglojam kakjus (pieteicos Zemessardzē)

Ir tāds "straight man" humora žanrs - absurdu stereotipu kopums par to, kā vīrieši uzvedās dažādās sadzīviskās situācijās. Kaut kāda iemesla dēļ man tos sanāk novērto Stockmann pārtikas notaļā. Vienā reizē džeks savai draudzenei skaidroja, ka viņš kā vīrietis nevarēs ēst kaut kādu produktu, jo tas satur soju. Jaunākajā epizodē kāds cits džeks savai draudzenei stāstīja, ka viņš lietos apsvērto uztra bagātinātaju, kas laikam bija kaut kāds augu izcelsmes pulveris, ja tas saturēs arī kreatīnu. Gaidu to brīdi, kad kāds tajā veikalā meklēs krējumu ar testosteronu.

atgriezos no Venēcijas, kur biju skriet pusmaratonu.
un vislabākais tajā visā bija tas, ka biju ar draudzeni - mēs izdomājām, mēs pieteicāmies, mēs aizlidojām un mēs noskrējām. visu pašas!

beigās pavadīju vairāk kā nedēļu saulainās saulainās kanālmalu pastaigās. apskatīju nebeidzamas izstādes, kuras nepaspēju maijā. satiku visādus pārsteidzošus cilvēkus. izdzēru savu bļodiņu spritču un apēdu savi katliņu zivju.

(starp citu, es lēnītēm kāpju uz pesketārieša takas, un tas ir labi)

pusmaratona distance tikai pēdējos piecus kilometrus pa īsto Venēciju, jo sākas kotinentā un tad pa to lielo garo tiltu, es tur biju savākusi spēciņus, lai kārtīgi rautu kanālmalas, bet, izrādās, skrējienu biedri baidās no ūdens, un paisuma laikā skriet sanāk arī pa "līdz-potītēm-ūdeni", kur dažs labs mulsa un apstājās, un meklēja labākās vietas, kā apskriet, veidojot šausmīgus sprūdņus. es triecos caur peļķēm, kāda jēga izvairīties, finišs jau pēc dažiem kilometriem, bet tāpēc beigās man sanāca zemāka sirdsdarbība kā visā trasē, jo es ik pa brīdim dabūju gandrīz pastāvēt uz šauriem tiltiem aiz tādiem "aij aij, slapjš!" mīkstuļiem. tik un tā, fuf, iznāca sub2h, starp citu, jā, mans pirmais sub2h!

No noklausītajām sarunām

Divas ļoti jaunas meitenes vilcienā (cik var spriest, studē medicīnu vai varbūt sporta akadēmijā)
- Zini, kas ir dirsā? Fizioloģija!
- Tā, ka DIRSĀ DIRSĀ??

Tālāk nevarēju sadzirdēt, vien to, ka “fizioloģijas” ir divas un uzreiz pēc tam nāk “traumas”.