Friends

jaunā nba sezona ir uzsākusies visai jautri
teiksim, ar ne visai garā un saprātā izcilajiem ņujorkas faniem, kas lebronam taurēja "tu neesi mums vajadzīgs, vācies uz saviem pāķiem un kanādu"
jāsaka, ka "i'm from midwest, ohio, baby" laikam kļūs par sezonas galveno saukli
a tā, man ļoti patīk šāda filadelfija, un būs interesanti sekot

par citiem
nu, bostonu tagad velk šarlatāns ar odesas kateiņa cepuri galvā teitums, pieredzējušais leitnanta šmita dēls pols džordžs un krietni padzīvojušais putnu, it sevišķi zosu, cienītājs vaits
parīzes dakaras autorallijā neuzvarēs, toties visus apčakarēs
sanantonio izskatās krietni jēlāka, kā tai vajadzētu būt, neizslēdzu GM vai trenera maiņu sezonas beigās
detroita esošajā stāvoklī nekādā, bļ, konferences finālā nespēlēs
atšķirībā no knicks, ļoti jau labs pagaidām izskatās džošs hārts

kā uz favorītiem es liktu uz oklu vai minesotu
pēdējiem tomēr ir atkal izsalcis cilvēkēdājs
te vēl vieta aņukam par nuggets, bet lai izpaliek

lai arī, varbūt šī raidījuma mērķis ir lēnām iemidzināt manu sociālo un politisko apziņu, kas sāk jau pieslēgties šeit valdošajam ziemas miegam.
šodien klausījos priecīgu stāstījumu par to, kā zinātnieki ir pierādījuši, ka naudas trūkums gadu gaitā veicina cilvēku mentālo degradāciju, un bija pieaicināts peļu zinātnieks, kas aizrautīgi stāstīja par to, kā stresainas peles sliktāk atpazīst objektus, ko tās vienreiz jau ir redzējusās... .. .... kā jums šķiet, vai tika palaists garām kāda iespēja izdarīt būtiskus politiskus un filozofiskus secinājumus un nodot vēstījumus politiķiem un māksliniekiem? jā, tieši tā, mēs palikām ar pelīšu jokiem, un es šo faktu konstatēju tikai kā faktu, nevis sašuvos tā ka gribētu sist pa radio

es nezinu, vai raidījums "zināmais nezināmajā", kas nereti ir mans dienas highlighrs, man uzlabo mentālo veselību, vai tieši pretēji, baro autiskās tendences un special interests burbuļus

Teenage Sex and Death at Camp Miasma bija mazliet negaidīta pieredze. Bet ja es būtu zinājis, ka šī filma ir no tā paša režisora, kas radīja I Saw the TV Glow, es jau laicīgi zinātu, kur es iesaistos.

kāds ir jūsu mīļākais disko gabals? bonus points par obskūrumu.

Pirms 20 gadiem šajā dienā:

10:08
visu nakti slēpu līķi

10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu

10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta

10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?

23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.

man ir atkarība no pārsteigumiem

"Driver tears have the perfect amount of minerals to hydrate your long rides. Fortunately, they are a renewable resource."

Diemžēl, līdzgājējs netiek un līdz ar to sapratu, ka es arī nē.

Pārdodu divas biļetes uz Grega Arakki "Mysterious skin" Salamandra Cinema 7.11., plkst. 19:00. Pirkstas par 12.5€ gab. Kopā par abām biļetēm 20€, bet var arī kaulēties
Kino izveidots bijušā kluba Salamandra vietā, Juglā.

Mani kaut kā ļoti sajūsmina jaunais Fontaines D.C. albums. Varbūt viņš mani atgriezīs atpakaļ pie šāda veida mūzikas. Un lai gan šī dziesma izlec uz pārējo dziesmu fona, es nevaru beigt klausīties arī duetu ar Rosalía. Esmu viņu noklausījies visos man tehniski iespējamajos veidos. Vaibos šī dziesma man nez kādēļ atgādina Sinatras un Hāzelvuda vasaras vīnu.

https://www.youtube.com/watch?v=JxS3kEhO4zk

Kairiša jaunāko veikumu brīžiem bija grūti skatīties, bet man šķiet, ka tā nav slikta zīme. Skaidrs, ka filma nebija plakana latviešu sportistu glorificēšana, lai gan ir mēģināts noķert arī kādu feel good momentu. Mazāk priecīgā ziņa ir tāda, ka pēc dažām dienām jāsecina, ka filma nav atstājusi nekādu paliekošu nospiedumu sajūtās, un (pat) uz Oskariem tēmēt man šķiet ir dusku jocīgi. Kārlis, protams, malacis, un savus laurus laikam jau ir plūcis, un vēl bez unikālajiem vēsturiskiem nospiedumiem latviešu kino, par pārējo mēs varam arī nomierināties. Mums gan tagad ir tētuks Kulbergs, gan jau Oskarus viņš nokārtos, lai mēs nenokāptu no Straumes pacilātības viļņa. Pēdējais bija ironija, ja nu gadījumā tas jāpasaka skaļi.

Jaunais Fontaines D.C. ļoti labi izklausās no blakus istabas. Tāda kā tāla balss no pagātnes.

Viens savdabīgs veids, kā savā prātā flagot AI mūzikas saturu, ir piefiksēt, ka dziesma strauji un negaidīti beidzas. Ne tā, ka dzīviem māksliniekiem tā negadās, bet tās ir tā netipiski. Man jau pēc albuma vāciņa bija aizdomas, bet pēkšņā dziesmas apraušanās lika nočekot. Tidal par laimi arī marķē AI saturu. Jāiet mekēt iestatījumi, lai izvāktu pavisam.

Pašcenzūras gadījums:

kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži

Noslēdzu sezonu ar "Stirnu buka" lielo finālu Priekuļos. Bija skaisti, solītā lietus vietā spīdēja saule. Takas vijās gar Gauju. Uz beigām gan tika piešķirta jautrība kārtīgu dubļu izskatā, bet pie tiem jau biju pamanījies pierast 2 nedēļas iepriekš skirienot Siguldas kalnu maratonā pa dubļauinām slēpošanas trasēm. Lielisks sezonas noslēgums ar divām 35kilometrīgām sacensībām ar 1.5 un 1km kopējo kāpumu divu nedēļu laikā.

Traumas.
SKM skrienot pār gājēju tiltu, kas pār Gauju, zem manas kājas salūz dēlis, rezultātā kāja iekrita starp dēļiem un ļoti stipri sasitu augšstilbu. Atlikušos 28km katrs 2. solis bija sāpīgs, bet ne tik ļoti, lai nevarētu turpināt. Pārsteidzoši ātri pārgāja jau 4 dienas vēlāk atsāku skriet.
Stirnu bukā kādus 15km pirms finiša dabūju acī egles zaru, kurš izrāva kontaktlēcu un viegli satraumēja radzeni. Skriet pa dubļainām takā augšā lejā, redzot tikai ar vienu aci, bija jauna interesanta pieredze.

Sezonas personīgie sasniegumi.
Salīdzinot ar pagājušo sezonu likās, ka šogad nav ar ko palepoties, bet. 5km noskrieti zem 20 minūtēm. Pirmo reizi noskrēju 50km ultramaratonu. Uzkāpu uz pjedestāla Latvijas čempionātā triatlonā. Vispāŗ nav par ko sūdzēties.

Tagad mazliet jāatpūšas un lēnām jāsāk domāt par nākamo sezonu. Starpsezonā plānoju atsākt iet uz boksu un biežāk apmeklēt peldēšanas treniņus baseinā. Nākamgad noteikti gribēšu skriet ultramaratonus.

livu netradicionālais

vakariņās uzcepu steikus (ne jau izcilus, bet gandrīz labus), sagriezu zaļumus ar tomātiem, ēdu, piedzeru sarkanvīnu un gribu uz Argentīnu. tādu iedomātu sapņu Argentīnu.
(cik forši, ka bērniem garšo steiki!)