Tāda neparasta nedēļa man sanākusi - otrdien Kulakovs dzīvajā, trešdien
Ikstena man pavisam, pavisam blakus, šodien Ronalds Briedis pāris metru
attālumā. Tīri vizuāli spriežot, viņš tik tiešām izskatās pēc dzejnieka
un mūžīgā studenta. Smalkie sejas vaibsti, brillītes, ūsas, kalsnais
augums, vienkāršās drēbes - tas viss atbilda manam stereotipam par to,
kā jāizskatās īstam dzejniekam.
Katrā ziņā - pasākums man ļoti patika, tas stipri kontrastēja ar
Ziemeļnieka dzejas lasījumiem,
kuros viss likās tik skaļš, tik uzbrūkošs, tik teatrāls.
Krēsla telpas stūros, zilais kreppapīra galdauts, maigais apgaismojums un
intīmā atmosfēra trāpīja tieši mērķī.
Jo dzejai troksnis nepiestāv.
Gribēju
piebilst, ka ja R.Paula dziesmai par 1 000 000 rožu, kas, kā pieņemu,
sacerēta kādai krievu estrādes zvaigznei, būtu jāfilmē videoklips,
Brieža kungs ideāli atbilstu
hudožņika, kurš mīl
aktrisu, tēlam.
Es domāju
šo dziesmu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: