Tāda neparasta nedēļa man sanākusi - otrdien Kulakovs dzīvajā, trešdien Ikstena man pavisam, pavisam blakus, šodien Ronalds Briedis pāris metru attālumā. Tīri vizuāli spriežot, viņš tik tiešām izskatās pēc dzejnieka un mūžīgā studenta. Smalkie sejas vaibsti, brillītes, ūsas, kalsnais augums, vienkāršās drēbes - tas viss atbilda manam stereotipam par to, kā jāizskatās īstam dzejniekam.
Katrā ziņā - pasākums man ļoti patika, tas stipri kontrastēja ar Ziemeļnieka dzejas lasījumiem, kuros viss likās tik skaļš, tik uzbrūkošs, tik teatrāls. Krēsla telpas stūros, zilais kreppapīra galdauts, maigais apgaismojums un intīmā atmosfēra trāpīja tieši mērķī.
Jo dzejai troksnis nepiestāv.


Gribēju piebilst, ka ja R.Paula dziesmai par 1 000 000 rožu, kas, kā pieņemu, sacerēta kādai krievu estrādes zvaigznei, būtu jāfilmē videoklips, Brieža kungs ideāli atbilstu hudožņika, kurš mīl aktrisu, tēlam.
Es domāju šo dziesmu.