Es vēl aizvien domāju, ka foršākā profesija pasaulē ir ornitologs, nu vai arī zoologs kā tāds. Pētīt dzīvnieku uzvedību, izplatību, evolūciju, doties visādos zinātniskos pārgājienus un prast latīniski nosaukt spārnu sastāvdaļas. Nē, patiešām, kāpēc man nav vairāku dzīvju, es tad noteikti vienā no tām kļūtu par dabas pētnieci. Laikam savā būtībā esmu nūģis ar zobu skavām,bet es taču devītajā klasē, starp citu, nevarēju izvēlēties starp literātiem un biologiem, ja nu kāds to vēl nezina, toreiz pār mani nāca apjausma, ka es nekad nenolikšu iestājeksāmenu ķīmijā, un literatūra jau arī man patika, nebija tā, ka nepatika, tad nu es nolēmu padziļināt savas filologa, ne biologa zināšanas. Bija vērts, jā, pilnīgi noteikti bija, bet tomēr daba ir un paliek man tāds nerealizēts sapnis.