Rīga. Tumsa. +17 °C. Dienas ilgums: 17h 14min.

Izvazājos pa Avotu, Marijas un Čaka ielu, cerot atrast izlaiduma kleitu, kura nemaksā vairāk par 30 Ls un kuru nevar nopirkt jebkurā lielveikalā, taču viss, ko starp bezgaumīgām princeškleitām un lēta paskata puķainiem halātiem atradu, bija veikals Showroom, kurā atrodamas dažas bezgala skaistas lupatas, kas pagaidām nav domātas manai kabatai. Likās, būs vienkārši atrast to īsto un vienīgo, kuru gribas vilkt mugurā, bet, atvainojos par izteicienu, h** tev.
Vēl, ko gribēju piezīmēt, ir fakts, ka Rīgā, izrādās ir humpalas, pie kurām cilvēki stāv rindās.
Redziet, eju pa Avotu ielu, skatos, ka uz Lāčplēša ielas pie veikala, kura dzeltenā izkārtne vēsta, ka tajā nopērkami lietoti apavi un apģērbi, drūzmējas ļaudis. Kamēr gaidu luksofora zaļo signālu, novēroju skatu, kā kāda jaunkundze piespiež plaukstas skatlogam un mēģina ieskatīties veikala telpās. Es, naivā, nodomāju, ka viņa varbūt mēģina ko pielīmēt pie stikla vai ka veikals slēgts, taču, šķērsojot ielu un apvaicājoties kādai zolīdai dāmai baltā kostīmā, viņa nelaipni apstiprina tikko radušās aizdomas, ka tā ir rinda, uz ko es instinktīvi atbildu ar skaļu "Ak šausmas!"
Devos pēcāk uz Čaka ielas pusi un nožēloju, ka nepastāvēju tajā rindā, jo, sak`, varbūt tur kaut ko par brīvu dala.