Rīga. Šodien bija skaista un saulaina diena. Cilvēki smaidīja. Smaržoja pavasaris. +1 °C. Dienas ilgums: 11h 7min.

Tikko, ienākot pa durvīm, gribēju iekliegties "honey, I'm home", taču mājinieki nebūtu sapratuši. Šodien noguru kā suns vai zirgs, kā nu jums labāk patīk, - pusdesmitos no rīta biju matemātikas kursos Arhitektu ielā, kur mani pārsteidza piedāvātā iespēja atstrādāt divas iepriekš nobastotās nodarbības kopā ar nākamo grupu. Es, saprotams, piekritu, jo viena neapmeklēta nodarbība nozīmē vējā izmestus 15 latus, kas nebūt nav maza summa. Rēķināju logaritmiskās izteiksmes un ņēmos ap kombinatoriku no plkst. 09:30 līdz 16:30 ar pusstundas pārtraukumu, secināju, ka daudz veiksmīgāk spēju koncentrēties darbam pēcpusdienā, nevis no rīta.
Pēcāk, lasot interviju ar Ingu Ābeli, dzēru zaļu tēju Melngalvju nama kafejnīcā un gaidīju annija_, ar kuru kopā devos uz G. Bindes izstādi. Par to Melngalvju nama kafejnīcu runājot, gribēju teikt - tie briesmīgie papīra abažūri pie griestiem un skaļais, steidzīgais, neizdevušais a la Vanessa Mae pazudina auru, kuru rada siltie toņi un patīkamais mēbelējums. Nē, nudien, ir grūti lasīt un atpūsties telpā, kurā tik sāpīgi disonē muzikālais pavadījums un interjers. Savukārt, par Bindes personālizstādi klačojoties, gribas teikt, ka te nu būtu, ko pamācīties visiem mūsdienu pseidofotogrāfiem, - fotogrāfijas ir fantastiskas, tās ir dzīvas un nekautrējas uzrunāt apmeklētāju, lai gan, uz atsevišķiem darbiem lūkojoties, rodas iespaids, ka autors ir seksuāli norūpējies. Noskaņa tajos ir klaji pornogrāfiska, agresīva, nevis erotiska, taču, ja tāda bijusi mākslinieka sākotnējā iecere - izpildījums ir ģeniāls.

P.S. Jā, jā, es zinu, ka jēdziens "sākotnējā iecere" mākslā ir relatīvs - svarīgāk ir radīt emocijas, rosināt domāšanu, jo visbiežāk vēstījuma izpratne šā vai tā ir atkarīga no skatītāja iepriekšējās pieredzes, inteliģences un zināšanām, nevis no mākslinieka iecerēm.




(c) Gunārs Binde