Baigs slinkums atkal iziet sabiedrībā, atkal būt uz strīpas, jo šobrīd ir vairāk vai mazāk vienalga, kas mugurā, kas ar matiem un seju, ar nagiem un ragiem. Nezinu, kā saņemties aiziet pie friziera, kosmetologa, kā beidzot aiziet un nopirkt tonālo, kurš beidzies jau nedēļu.
Sasodīts, cik ļoti es negribu atkal stīvēt kājās augstpapēžu kurpes, lai saprastu, ka izteikti sievišķīga atribūtika ir neērta pēc velna, un vēl pēdīgo reizi satraukties par fizikām, bioloģijām un citām huiņām, kuras man, šiem nākamajiem deviņiem mēnešiem paejot, nekad, nekad mūžā vairs nebūs nepieciešamas.