To varētu precīzi attiecināt uz manu māti. Interesanti, ka šādi ieraksti parādās manām acīm tieši tad, kad jau divas dienas bail, atnākot mājās, ieraudzīt manu māti ar sķērēm pie dažiem manā dzīvē visvērtīgākajiem priekšmetiem (te es domāju ģitāras, ko viņa ienīst ar neredzētu degsmi), tikai tāpēc, ka es esmu "slaists un deģenerāts", vienalga, ka es strādāju 14h no vietas, lai, šai vasarai beidzoties, nopirktu to, kas MAN ir svarīgs, nevis grimtu "nopietnās pārdomās" par naudas vietu dzīve utt. blablabla. Pieņemu, ka kaut kādā ziņā noteikti saproti, kā tas ir...:)