Es apsolu izdarīt visu, lai iespējami ātrāk atstātu mājas un uz visiem laikiem aizmirstu par kašķiem, saasinātām, neapvaldītām emocijām. Es mīlu savus vecākus, bet man riebjas viņi kā personības. Ugunīga temperamenta izpausmes, neirotiska attieksme pret dzīvi un vēlme par katru cenu otram ieriebt un atriebties nav domāta man. Vienmēr esmu izjutusi diskomfortu vidē, kuru viņi veidojuši. Salīdzinot ar viņiem esmu tāda visai blāva un par to, godīgi sakot, priecājos, jo es negribētu kliegt, apgalvojot, ka taisnība ir tikai man. Viņi ir tādi neelastīgi, bezierunu cilvēki, ar kuriem man ir maz kopīga.
Ir grūti balansēt starp diviem izvirdumiem, cenšoties saglabāt sev tik svarīgo mieru un harmoniju. Dažkārt prātoju, kā būtu, ja pēc diviem mēnešiem atstātu mājas, bet tas šķiet neiespējami.