Nav, ko teikt. Mostos, strādāju, ēdu, guļu, satieku Vīrieti, guļu un atkal no gala. Ik pa laikam apzināti radu sev problēmas, kuras izvēršu par kataklizmu, tāpēc vien, lai dzīve taptu interesantāka. Šorīt, piemēram, prātoju, vai vērts iet uz izlaidumu, lai gūtu aptuvenu priekšstatu, kas un kā tādās reizēs abiturientēm mugurā, ja pati neesmu sapucējusies un nepatīkami izcelšos tur sanākušo mammu, māsu, māsīcu, omīšu un draudzeņu jūrā.
Tas īsumā viss, laikam esmu garlaicīga mietpilsone.