Man riebjas tas, ka vienīgais cilvēks, ar kuru varu runāt par to, kas ar mani šobrīd notiek, ir Lina, tāpēc ka parasti šādi cilvēki ir vairāki. Ir sajūta, ka viņa ir vienīgā, kura sapratīs mani pareizi un tik pat ļoti, cik sevi saprotu es pati. Man ļoti vajag atvaļinājumu, nedēļu bez šīs pilsētas un tās iemītniekiem, tāpēc ka nupat ir par daudz. Manā dzīvē tik daudz kas strauji pārvērties, ka liekas - esmu pagurusi. Agrāk nenojautu, ka  pozitīvas pārmaiņas spēj nogurdināt, bet tas laikam tāpēc, ka pārmaiņas parasti bija negatīvas.
Ceturtdien braucu uz Lietuvu. Nedēļa laukos un nedaudz citāda vide, kā izskatās, ir tieši tas, kas man nepieciešams.