Visu dienu tāda draņķīga sajūta tā sapņa dēļ vai, pareizāk sakot, nevis sapņa dēļ, bet gan tulkojuma dēļ. Visi iespējamie sapņu tulki ziņo, ka mātes nāve sapnī nes lielas bēdas. Bail iziet laukā no mājas, nez kāpēc liekas, ka, mājās sēžot, tās bēdas nenāks tik ātri. Es zinu, ka jānospļaujas un jāpaļaujas, ka tas bija tikai sapnis, kas šonakt visai precīzi atreferēja visas tās lietas, no kurām bērnībā tik ļoti baidījos, nevis jādomā par to, ka tas man nesīs lielas bēdas, bet kaut kā nesanāk. Gan māte, gan ome vienmēr pievērsušas lielu uzmanību sapņiem, varbūt tāpēc arī es tāda gadījusies.