Raudāju, lasot Blaumaņa "Indrānus", un pinkšķu, lasot Grīna "Dvēseļu puteni". Ir starp mums, latviešiem, talantīgi cilvēki, ja jau, pat pa diagonāli lasot, jāsāk uzvesties pārieku jūtelīgi. Gribot negribot jāpiekrīt Annijai, kura vēl, šķiet, vakar apgalvoja, ka "Dvēseļu putenis" ir visnepatīkamākā, visskumjākā un vislabākā grāmata, kas jebkad lasīta.

upd [23:16] Labi, tiekamies vēlāk, ķeros klāt otrajai daļai.