..un pat ja Tu palīdzētu un uzupurētos kādam citam, domā tas atmaksātos? Ne sūda..Paiesībā uzupurēšanās citiem un citu cilvēku dzīvju labošana vai nosliece uz to ir baidīšanās dzīvot pašam.

kas attiecas uz vajadzību justies īpašam - mēs katrs to vēlamies, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un ādas krāsas. Tas ko mēs neapzinamies ir tas, ka mēs esam īpaši jau vien par to, kas mēs esam.

Citējot (ja nemaldos Vācietis, bet tikpat labi varu arī kļūdīties) : Noderīgs ir ikviens cilvēks, kaut vai kā piemērs, kādam nevajag būt cilvēkam.

Viss taču ir labi, pavasaris, saule n' shit, vienkārši vajag bik paskatīties uz to visu no gaišās puses.

Vienmēr taču vajag atcerēties, vienkāršu patiesību - jo vairāk Tev ir, jo vairāk problēmu nāk līdz (tas attiecas gan uz mantiskajām lietām, gan smadzenēm) :D