Mūzika: | one of these mornings |
Liekas, ka šajā burzmā, nemitīgajā skriešanā, haosā esmu pazaudējusi,
izsitusi no līdzsvara vienīgo, kas man uz doto brīdi pieder - pati
sevi. Ir tā, it kā es atrastos ārpus sevis, lūkotos no malas uz
nepārvaramu nolemtību, rezignāciju, kas, iemiesojusies manā ķermenī,
virza mehānisku darbību, kura lēni un sistemātiski grauj manu dzīvi.
Vēroju sevi un nesaprotu, nekādi nesaprotu, kāpēc rīkojos tā un ne
citādi.
Negribu nedz sadzerties, nedz aizbēgt, gribu, lai ir tā, kā bērnībā
likās - es guļu, tas viss ir tikai nelāgs, neizdevies sapnis, vēl
mazdrusciņ un es pamodīšos.